Kafija

Saskaņā ar leģendām, kafijas milzīgo popularitāti un par kafijas pasauli saucamās parādības attīstību ietekmējuši ne vien cilvēki, bet arī dzīvnieki, kuri kā pirmie atklāja tās noslēpumainās īpašības un ietekmi uz organismu.

Saskaņā ar vienu no leģendām kafijas neatkārtojamās īpašības atklājis viens arābu gans, kas ar savu kazu ganāmpulku bija nogaršojis kafijas koka augļus. Pēc tam kazu ganāmpulks manāmi atdzīvojies, bet gans novērojis būtisku enerģijas pieplūdumu un pilnīgi aizmirsis par pirms brīža viņu tik ļoti nomākošo miegainību un nogurumu.

Vārds kafija cēlies no arābu vārda „qahwa“. Pēc citu avotu sniegtajām ziņām, kafija ir stundām meditējošo un Dievu lūdzošo etiopiešu mūku atklājums, kas ļāvis tiem daudzu stundu garumā saglabāt prāta skaidrību un koncentrēšanās spējas. Saskaņā ar tālaika kristiešu pārliecību, kafija, pateicoties savai arābu, kas bija līdzvērtīga pagānu, izcelsmei, līdz pat XVI gs. tika uzskatīta par sātana dziru.

Ir pagājuši gadu simteņi, līdz soli pa solim tika izstrādāti kafijas pagatavošanas zelta likumi. Sākotnēji kafijas augļi tika rūpīgi sasmalcināti un lietoti putriņu veidā, diemžēl tām bija diezgan nepatīkama garša un smarža. Krietni vēlāk daudzu izmēģinājumu un eksperimentu rezultātā kafiju sāka gatavot, izmantojot macerācijas procesu, tad aplejot ar karstu ūdeni un beigās grauzdējot, kas arī kļuva par mūsdienu kafijas pagatavošanas mākslas pamatu. Bez tam tika atklāts, ka kafija ne vien dod enerģiju un paaugstina asinsspiedienu, aizdzenot miegainību, bet ir ideāls dzēriens mūsu organisma atjaunošanās procesu veicināšanai, kā arī labi veldzē slāpes.

Paralēli kafijas dzeršanas kulta attīstībai un tehniskā progresa virzībai, kafijas pagatavošanas process tika bagātināts, pievienojot kafijai cukuru, medus dzērienu, pienu, pat putukrējumu un daudzas citas garšvielas, tādas kā: kardamons, kanēlis un šokolāde, kuri pasvītro atsevišķu kafijas šķirņu garšu un aromātu.